Latvijas Lauksaimniecības muzejs


Jaunās izstādes

 

Klātienes izstāde “Arkls”

 
Latvijas Lauksaimniecības muzejs piedāvā klātienē apskatīt jauno izstādi “Arkls”, kurā ir apkopoti arklu veidi, to klasifikācija un izplatība Latvijā.
 
Arkls ir galvenais zemes apstrādāšanas rīks, kas zemi apvērš un irdina. (no Latviešu konversācijas vārdnīcas, I sējums, 1927 – 1928. gads).
 
Uzmini nu, kas tas ir? 
Abi gali dzīvi, vidus nedzīvs.
Pareizi!
(Vīrs, zirgs un ARKLS)
 
Muzeja apmeklējums laikā jāievēro valstī noteiktā fiziskā distancēšanās, roku higiēna un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi.

 

Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacija

A.Leppiks un J. Balsars – Latvijas lauksaimniecības inženierzinātnes speciālisti

Izstādē ir apskatīts stāsts par Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas (Baltijas MIS) izveidi un tās vadītājiem. Jau 20.gadsimta pirmajos gados Rīgas Lauksaimniecības Centrālbiedrība Priekuļu Lauksaimniecības institūta sastāvā Priekuļos organizēja mašīnu izmēģināšanas staciju. Uz tās bāzes ar valsts finansiālu atbalstu 1911.gadā darbu uzsāka Baltijas MIS. Te strādājuši vairāk kā desmit zinātņu doktori un kandidāti.

 

Viens no galvenajiem Baltijas MIS dibināšanas iniciatoriem, šīs iestādes organizētājs un pirmais tās vadītājs no 1911. līdz 1918. gadam bija pirmais lauksaimniecības mašīnu speciālists Latvijā – agronoms, zinātņu doktors Viļums Skubiņš. Pateicoties viņa pašaizliedzīgajām pūlēm, izdevās pirmos stacijas pastāvēšanas gados uzcelt nepieciešamās ēkas, aprīkot darbnīcas ar nepieciešamo inventāru un iesākt plašākos apmēros mašīnu izmēģināšanas darbību.

 

Jaundibinātās stacijas galvenie uzdevumi bija:

  • izmēģināt darbā un uzraudzīt Baltijas apstākļiem piemērotākās lauksaimniecības mašīnas un rīkus;
  • palīdzēt fabrikantiem un darbnīcu vadītājiem mašīnu konstruēšanā;
  • palīdzēt zemniekiem mašīnu izvēlē un veicināt mašīnu ieviešanu zemnieku saimniecībās.

 

Pilnos apmēros mašīnu izmēģināšanas darbība atjaunojās, kad no 1921.gadā 15.jūnija stacijas priekšgalā kā vadītājs nostājās Latvijas Universitātes docents inženieris Arvīds Leppiks. Docents Leppiks izbeidza savu darbību kā stacijas vadītājs 1923.gadā 1.novembrī un turpmāk stacijā palika strādāt tikai kā konsultants.

 

Tālāk stacijas vadību pārņēma inženieris, vēlāk LLA docents, Jānis Balsars. “Bieži domā, ka mašīnu izmēģināšanai nav nozīmes, ka viss, kas izrādījies par labu ārzemēs, tas arī mums ir noderīgs, bet pie tādām domām aizmirst, ka mūsu lauku ražošanas apstākļi krasi atšķiras no tādiem citās zemēs. Nereti konkursos par labām atzītās mašīnās atklājas vēlāk daudzas nelabas īpašības. Jau no seniem laikiem ir pierādījies, ka konkursi, bez mašīnu iepriekšējas izmēģināšanas, nedod labus rezultātus“. (J.Balsars, 1924.g.)

 

Šo enerģisko un kompetento vadītāju laikā stacija būtiski paplašināja savu darbību inženierzinātņu jomā.

 

Izstādes autori:

  • Anita Undreste, Latvijas Lauksaimniecības muzeja vadītāja un
  • Aivars Cimermanis, Latvijas Lauksaimniecības muzeja krājuma glabātājs.