Latvijas Lauksaimniecības muzejs


Pastāvīgās ekspozīcijas

 

Kad laiks uzsākt labības pļauju

Kad labība nobriedusi līdz dzeltengatavībai un graudi uz naga laužot vairs nesaspiežas, bet uzrāda vaska blīvuma lūzumu, laiks uzsākt labības pļauju.

 

20.gs. vidū šo atbildīgo uzdevumu veica labības kūlīšu sējējs, kas spēja ne vien nopļaut veldrē sagulušos labību, bet arī sasēja to kūlīšos. Viens cilvēks un trīs zirgi desmit stundu garā darba dienā ar kūlīšu sējēju varēja nopļaut 4 ha labības. Turīgākie zemnieki kūlīšu sējēju vilka ar tajos laikos populāro “Fordson”  traktoru.

 

20.gs. 40.gados Latvijā šādas labības novākšanas mašīnas bija ap 400 un vienā darba sezonā ar tām vidēji novāca 20 ha labības.

 

Nāc uz Latvijas Lauksaimniecības muzeju un apskati kūlīšu sējēju “Deering” un tā vilcēju – unikālo, 20.gs. 30.gados ražoto traktoru “Fordson”!

Izmantotie informācijas avoti: LLM krājuma 20.gs. 30.gadu periodika.


 

Sentēvu darba rīki

Kad zāle sazaļoja tā, ka vārpas vien redzamas, mūsu sentēvi gatavojās siena pļaujas laikam. Parasti pļaušana notika ar izkapti, pie kam, dienā viens pļāvējs varēja nopļaut 0,5 - 1ha lielu platību. Protams, ar zirgu vilkmes pļaujmašīnu darbs ritēja 3-4 reizes raitāk. Latvijas Lauksaimniecības muzejā var apskatīt arī dabā šos sentēvu darba rīkus!

 

Klāt beidzot siena laiks, kad jāiejūdz savus labi barotos bērīšus un jādodas appļaut pļavas!

 

Bet, ja bērīša un zirgu vilkmes pļaujmašīnas nav, tad jāņem vien talkā būs vecā labā izkapts!

 

Tik nedrīkst aizmirst arī kārtīgu pusdienu ieturēt!

 

Siens šogad padevies labs! Jāsteidz zārdus sataisīt!

 

Arī meitām šis darbs nav par grūtu!

 

Un, kad lauki novākti un siens sazārdots, laiks nolūkot labu dancotāju un posties uz zaļumballi!

Foto no LLM krājuma


 

No grauda līdz maizei

Iespēja gūt reālu priekšstatu par to, kā un ar ko senči apstrādāja augsni, kā sēja, apkopa, vāca un pārstrādāja ražu, tas ir, no ar kokiem apaugušas zemes līdz smaržīgas maizes cepšanai.


 

Cilvēks un ūdens

Tas ir „stāsts” par meliorāciju Latvijā, balstoties uz bagātīgu materiālu krājumu, izmantojot dokumentus un priekšmetus, kādi citur Latvijā nav pieejami un apskatāmi.

Interesanta ne tikai speciālistiem, bet arī ikvienam apmeklētājam.


 

Rallija modelīšu izstāde

 

Parasti jūlijā Talsos pulcējas Rally fani. Tieši šim lielajam notikumam par godu Latvijas Lauksaimniecības muzejā skatāma talsenieka Kārļa Volanska automodelīšu izstāde, kas papildināta ar 250 dažādām rallija automašīnām.

Vecākais no tiem ir 1950.gada Hotchkiss (Francija) markas automobilis, kurš ir startējis un uzvarējis slavenajā Monte-Karlo rallijā. Tāpat ir aplūkojamas automašīnas, ar kurām ir izcīnīti pasaules čempionu tituli rallijā (pasaules čempiona tituls braucējiem tiek izcīnīts kopš 1977.gada) - kopumā tādas ir 18 automašīnas. 17 izstādītās automašīnas ir vicečempiones, bet vēl 14 - trešās vietas ieguvējas. Tāpat ir skatāmas automašīnas, kas startējušas leģendārajā Dakāras rallijā, un starp tām ir 23 šī rallija uzvarētājas absolūtajā vērtējumā.

Kolekcija dod unikālu iespēju vienuviet skatīt, kā gadiem ejot attīstījušies un mainījušies rallija automobiļi.